PDF Basket
Par spīti būtiskam medicīnas progresam vēzis joprojām ir liela problēma veselības aprūpē. Daudzās valstīs šī slimība ir otrais izplatītākais nāves cēlonis, un šis fakts mudina pētniekus izstrādāt arvien jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes.
“Imūnterapijas (ārstniecības terapija, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties pret vēzi) un vakcīnu izstrāde ir tās biotehnoloģijas jomas, kurās ir paveikts īpaši daudz,” norāda projekta “VACTRAIN” koordinatore Marija Isagoliantisa (Maria Issagouliantis), kura ir vadošā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). “Pastāv milzīgs sociālais, politiskais un zinātniskais pieprasījums pēc progresa šajās jomās.”
Tomēr liels izaicinājums ir nodrošināt, lai šo moderno pētījumu rezultāti un jaunie terapeitiskie rīki tiktu pienācīgi izplatīti. Tas ir īpaši svarīgi, jo gadījumā, ja zināšanas paliek dažu laboratoriju, iestāžu vai valstu robežās, potenciālos ieguvumus nav iespējams pilnībā izmantot. Savukārt institucionālās kompetences trūkums rada situācijas, kad jaunie pētnieki bieži jūtas spiesti pabeigt studijas ārvalstīs, līdzi aizvedot savas zināšanas.
Zināšanu un pieredzes apmaiņa
ES finansētais projekts “VACTRAIN” risināja šo problēmu, uzlabojot institucionālo kompetenci. “Šis nebija pētniecības projekts kā tāds,” paskaidro M. Isagoliantisa. “Mūsu mērķis nebija izstrādāt un testēt jaunus vēža imūnterapijas veidus vai terapeitiskas vakcīnas. Tā vietā mēs gribējām apkopot zināšanas no dažādām valstīm, lai veicinātu labāku veselības aprūpes sistēmas darbību ne vien Latvijā, bet arī citur.”
Lai to sasniegtu, ES finansētais projekts “VACTRAIN” nodrošināja RSU, kura ir viens no Latvijas vadošajiem biomedicīnas un biotehnoloģijas centriem, sasaisti ar citām iestādēm Eiropā. “Universitāte piedāvā milzīgu pētniecības potenciālu un medicīniskās zināšanas,” piebilst M. Isagoliantisa. “Tas padarīja RSU par lielisku kandidātu mērķsadarbībai.”
Projekta gaitā tika izveidoti sakari ar divām starptautiski atzītām pētniecības iestādēm — Karolinskas institūta (KI) Mikrobioloģijas, audzēju un šūnu bioloģijas nodaļu Zviedrijā un Lodzas Universitātes Vispārējās biofizikas fakultāti Polijā.
“Tie abi ir izcilības centri daudzu dažādu imūnterapijas līdzekļu izstrādē, testēšanā un klīniskajā pielietojumā,” norāda M. Isagoliantisa. Konsorciju papildināja Ukrainas Kavetska eksperimentālās patoloģijas, onkoloģijas un radiobioloģijas institūts (KIEPOR). “Kopā mērķsadarbībā iesaistījās četri partneri,” paskaidro M. Isagoliantisa. “Sadarbība starp šīm iestādēm tika stiprināta darbsemināros, laboratorijas kursos un ar plašas personāla apmaiņas palīdzību.”
Pētniecības kompetences veicināšana
Šī pieredzes un labākās prakses apmaiņa palīdzēja uzlabot institucionālo kompetenci un iedvesmoja turpmākas inovatīvas iniciatīvas. Piemēram, RSU ir izveidojusi darba grupu modernu nanomedicīnas līdzekļu izstrādei, kas ir ieguvusi svarīgas pētniecības dotācijas no Latvijas Zinātnes padomes.
Turklāt ir izveidots unikāls pārrobežu pētniecības tīkls, kurā iesaistījušies praktikanti un pētnieki no visām četrām partneriestādēm. Tīkla mērķis ir izveidot nanomedicīnas līdzekļu izstrādes ķēdi, un tas ir sekmīgi piedalījies pētniecības dotāciju konkursos par vēža ārstēšanai paredzētu uz DNS balstītu nanomedicīnas līdzekļu izstrādi un testēšanu.
“Domāju, ka šī projekta ietekmi parāda fakts, ka konsorciji, kuros iesaistījušies “VACTRAIN” dalībnieki, ir ieguvuši trīs starptautiskas dotācijas,” uzsver M. Isagoliantisa. ““VACTRAIN” ir palīdzējis izveidot pamatu progresīvai pētniecībai Latvijā.”
Viens no tiešajiem mērķsadarbības projekta rezultātiem bija tas, ka viens vecākais pētnieks saņēma pirmo Eiropas dotāciju nanomedicīnas līdzekļu izstrādes projektam. Divi doktoranti, kuri strādāja pie projekta, pašlaik noslēdz doktorantūras studijas vēža izpētes jomā, un ir gaidāms, ka 2021. gadā aizstāvēs doktora disertācijas.
“Šī zinātība mums palīdzēs nākotnē apmācīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus,” norāda M. Isagoliantisa. “Tas ir svarīgi mūsu valsts attīstībai un veselībai. No astoņiem jaunajiem praktikantiem, kuri piedalījās projektā, tikai viens ir devies turpināt studijas ārvalstīs. Karjeras iespēju nodrošināšana nozīmē, ka mēs varam paturēt zināšanas šeit.”
Visbeidzot, progress ir vērojams arī pašas Marijas Isagoliantisas karjerā. “2018. gadā mani paaugstināja RSU vadošās pētnieces amatā un 2020. gadā no jauna apstiprināja šajā amatā,” viņa norāda. “Es arī saņēmu divu gadu dotāciju 2018.–2020. gadam pētījumiem imūnterapijas jomā no Latvijas Zinātnes fonda.”